Personības
Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80. gados.
Jaunlatvieši deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas izkopšanā, folkloras vākšanā, nacionālās literatūras veidošanā.
Jaunlatvieši deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas izkopšanā, folkloras vākšanā, nacionālās literatūras veidošanā.
Juris Alunāns
Īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs. Alunāns dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā, miris 1864. gada 18. aprīlī. Viņš bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs. Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās dzejas un literārās valodas attīstībā. Viņš ir latviešu "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis. |
Kārlis Baumanis
Dzimis 1835. gada 11. maijs un miris 1905. gada 10. janvārī, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, dramaturgs un dzejnieks. Baumaņu Kārlis bija starp tiem, kuri ievadīja latviešu nacionālās atmodas kustību. Plašāk pazīstams kā latviešu tautas himnas "Dievs, svētī Latviju" autors, kas vēlāk kļuva par Latvijas Republikas valsts himnu. |
Rihards Kārlis Tomsons
(1834—1893) Viņš bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem un tās priekšnieks. Zemkopības almanaha "Vārpa" un avīzes "Darbs" izdevējs. Organizēja dažādus masu pasākumus - vispārējos latviešu dziesmu svētkus, latviešu skolotāju un zemkpju sapulces. |
Jānis Frīdrihs Baumanis
(1834-1891) Viņš bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Viņš studēja Berlīnes Būvakadēmijā un arhitekta kvalifikāciju ieguva Pēterburgas Mākslas akadēmijā. J. F. Baumanis projektēja pirmo Rīgas Latviešu biedrības namu. Cēlis pirmo trīs latviešu dziesmu svētku estrādes. |